Informācija pēdējo reizi atjaunota:

18.04.2011.

 

Definīcijas

Metodoloģija

Datu kvalitāte

Datu publicēšana

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Saites par šo tēmu

 

Definīcijas

Uz lapas sākumu

Starptautisko salīdzinājumu programma

Starptautisko salīdzinājumu programmas ietvaros organizēto statistisko apsekojumu mērķis ir aprēķināt pirktspējas paritātes. Pirktspējas paritātes ļauj izmērīt valsts ekonomikā lietotās valūtas vērtību, pamatojoties uz preču un pakalpojumu daudzumu, ko var nopirkt par attiecīgās valsts valūtu.

Pirktspējas paritātes ("PPP")

Pirktspējas paritātes ir telpiskie deflatori un valūtas konvertētāji, kas izlīdzina dažādu valstu cenu līmeņu atšķirības un tādējādi ļauj veikt IKP komponentu apjoma salīdzinājumus. Konkrētās valsts PPP rāda, cik daudz nacionālās valūtas nepieciešams, lai šai valstī nodrošinātu viena ES eiro pirktspēju.

Pirktspējas paritāšu aprēķinu rezultāti par Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek pielietoti ES struktūrfondu piešķiršanā, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1445/2007 (2007.gada 11.decembris), ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu.

Pirktspējas līmenis ("PSL")

Pirktspējas līmenis ("PSL") ir mākslīga kopēja valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu telpiskus salīdzinājumus tādā veidā, kas ļauj likvidēt cenu atšķirības dalībvalstīs. [Termins angļu valodā: Purchasing Power Standard (PPS).]

Cenu līmeņu indeksi PPP aprēķinos

PPP aprēķinos cenu līmeņu indeksus iegūst, izdalot konkrētās valsts pirktspējas paritāti (PPP) ar valūtas maiņas kursu un (parasti) reizinot ar 100. Šie indeksi ļauj salīdzināt aprēķinos iesaistīto valstu relatīvos cenu līmeņus ar vidējo ES līmeni: ja attiecīgās valsts indekss ir virs 100, tas nozīmē, ka cenas šajā valstī ir virs vidējā ES līmeņa.

Apsekojumu organizēšana

Programmā ietvertos apsekojumus, kopskaitā 7, koordinē un vada Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat), Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija (OECD) un Starptautiskā Rekonstrukciju un attīstības banka jeb saīsināti Pasaules Banka (Apvienoto Nāciju Organizācijas uzdevumā).

Eurostat vada un apkopo Eiropas salīdzinājumu programmas rezultātus, kas aptver Eiropas Savienības dalībvalstis, kandidātvalstis, kā arī Norvēģiju, Šveici un Islandi.

Salīdzinājumu programmas rezultātu apkopošanu pasaules mērogā veic Pasaules Banka.

 

Metodoloģija
Uz lapas sākumu

Datu apraksts

Statistikas pārvalde katru gadu PPP aprēķiniem sniedz sekojošu informāciju:

  • detalizētu IKP izlietojuma struktūru latos;
  • patēriņa cenas, mājokļu īres maksu;
  • valdības gala patēriņa izdevumu struktūru;
  • cenu indeksus;
  • iedzīvotāju skaitu.

Reizi divos gados uz Eurostat tiek sūtīta informācija par investīciju preču un būvniecības objektu cenām.

Patēriņa cenu vākšana sešām preču un pakalpojumu grupām tiek veikta 3 gadu periodā pēc slīdošā grafika.

Aprēķina metodes

Eurostat aprēķinus veic katru gadu. Šo apsekojumu raksturīga īpašība ir salīdzinājumos iesaistīto valstu sniegtās informācijas savstarpējā saistība un ietekme uz rezultātiem. Atšķirībā no citiem statistikas apsekojumiem, atsevišķa valsts pati nevar iegūt salīdzinājumu rezultātus, un izmaiņas vienas valsts datos ietekmē arī pārējo valstu rezultātus.

Pirktspējas paritātes ir speciāli veidotas cenu līmeņu salīdzinājumiem starp valstīm un ģeogrāfiskām teritorijām noteiktā laika  periodā. Pielietojot šos rādītājus salīdzinājumiem starp atsevišķiem gadiem, ir jābūt uzmanīgam un jāņem vērā, ka cenu apsekojumu izlases un to struktūra secīgos gados var atšķirties; tāpat arī apsekojumu metodoloģija var mainīties. Šīs atšķirības īpaši ietekmē cenu līmeņu rezultātus produktu apsekojumiem zemākā detalizācijā. 

Klasifikators

Lietotās klasifikācijas balstās uz Eiropas kontu sistēmu (EKS’95). Pirktspējas paritātes tiek klasificētas pēc galapatēriņa izdevumu veida, izmantojot Individuālā patēriņa veidu klasifikāciju (COICOP), Mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas institūciju veidu klasifikāciju (COPNI) un Valdības funkciju klasifikāciju (COFOG). Bruto ieguldījumi pamatkapitālā ir klasificēti pēc ražojumu veida, saskaņā ar Produkcijas klasifikāciju atbilstoši darbības veidam (CPA).

 

Datu kvalitāte

Uz lapas sākumu

Kvalitāte

Minimālās prasības PPP pamatinformācijas iesniegšanai, rezultātu aprēķiniem un publicēšanai ir noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1445/2007 (2007.gada 11.decembris), ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu.

Kopējie kvalitātes kritēriji un kvalitātes ziņojumu struktūra ir noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 193/2011 (2011. gada 28. februāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1445/2007 attiecībā uz kvalitātes kontroles sistēmu pirktspējas paritātēm.

 

Datu publicēšana

Uz lapas sākumu

 

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) apkopo un savā mājas lapā publicē IKP apjoma indeksus uz vienu iedzīvotāju, kas ir izteikti PSL vienībās. Šie indeksi parasti ir attiecināti pret vidējo Eiropas Savienības līmeni (ES-27=100) vai kādu citu valstu grupu. Apjoma indeksi uz vienu iedzīvotāju tiek uzskatīti par valsts ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības līmeņa rādītājiem.

Par katru salīdzinājumu gadu rezultātus publicē četras reizes:

1. Prognoze: 6 mēnešus pēc atskaites gada beigām;

2. Pirmais vērtējums: 12 mēnešus pēc atskaites gada beigām;

3. Pārskatītie pirmā vērtējuma rezultāti: 24 mēnešus pēc atskaites gada beigām;

4. Galīgie pārskata gada rezultāti: 36 mēnešus pēc atskaites gada beigām.

Atsevišķos gadījumos, ja vairākām valstīm ir bijis nepieciešams pārskatīt IKP datus, Salīdzinājumu programmas rezultāti var tikt pārskatīti arī vēl pēc galīgo rezultātu publicēšanas.

Eurostat publicē arī cenu līmeņu indeksus atsevišķās patēriņa grupās, piemēram, par pārtikas produktiem un dzērieniem. Publicētie rezultāti ir pieejami Eurostat mājas lapā.

Cenu līmeņu indeksi par dažādiem gadiem būtu jāvērtē piesardzīgi, īpaši atsevišķu grupējumu līmenī, jo pie ierobežotas izlases lieluma jebkuras izmaiņas preču un pakalpojumu grozā atsevišķos gados var ietekmēt rezultātu.  

 

Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos

Uz lapas sākumu

Pirktspējas paritāte

Inga Kunstvere, Cenu statistikas departamenta direktore, tālr. 67366852, inga.kunstvere@csb.gov.lv.

 

Saites par šo tēmu

Uz lapas sākumu

Eurostat

Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat) savā mājas lapā publicē preses izlaidumus, metodoloģiju, publikācijas un informāciju datu bāzē par cenu salīdzinājumiem IKP līmenī, par IKP pārrēķinātu PSL, kā arī apjoma indeksus.

To var atrast sadaļā:

Statistics/Economy and Finance/Purchasing power parities (PPPs) vai sekojot saitei:

 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/purchasing_power_parities/introduction.

PPP metodoloģijas rokasgrāmata angļu valodā:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-BE-06-002

OECD

Publikācijas un metodikas apraksti angļu valodā:

http://www.oecd.org/std/ppp

Pasaules Banka

Pasaules mērogā Starptautisko salīdzinājumu programmas rezultāti tiek  pielietoti arī nabadzības vērtēšanai. Rezultāti, metodoloģija un  papildus informācija ir portālā:

http://go.worldbank.org/WRHEWBNMB0