Informācija pēdējo reizi atjaunota: 30.08.2011.	Definīcijas Metodoloģija Periodiskums un datu publicēšanas kalendārs Datu publicēšana Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos Saites par šo tēmu
	Definīcijas			Uz lapas sākumu
Iekšzemes kopprodukts (IKP)	Iekšzemes kopprodukts ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā. To aprēķina, izmantojot datus par iekšzemes ražošanu, izlietojumu un ienākumiem faktiskajās un salīdzināmās cenās.
Iekšzemes kopprodukts no ražošanas puses	Iekšzemes kopproduktu no ražošanas aspekta aprēķina kā visu ekonomiskās darbības veidu vai institucionālo sektoru kopējās pievienotās vērtības (bāzes cenās) un produktu nodokļu (atskaitot subsīdijas) summa.
Pievienotā vērtība	Pievienotā vērtība ir produkta tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā. To aprēķina, ja no produkcijas (bāzes cenās) atņem starppatēriņu. Pievienotā vērtība ir ražošanas konta balanspostenis.
Izlaide	Izlaide ir pārskata periodā radītie produkti.
Starppatēriņš	Starppatēriņš ir to preču un pakalpojumu vērtība, kas ir iesaistīti ražošanas procesā patērēšanai, neskaitot pamatlīdzekļus, kuru patēriņu ieraksta kā pamatkapitāla patēriņu. Preces un pakalpojumus ražošanas procesā var vai nu pārveidot, vai izlietot.
Produktu nodokļi	Produktu nodokļi ir nodokļi, kas jāmaksā par katru saražotas vai darījumā iesaistītas preces vai pakalpojuma vienību.
Produktu subsīdijas	Produktu subsīdijas ir subsīdijas, kuras maksā par vienu saražoto vai importēto preces vai pakalpojuma vienību. Produkta subsīdiju parasti maksā, kad prece ir saražota, pārdota vai importēta. Pieņemts, ka produktu subsīdijas var attiekties tikai uz tirgus izlaidi vai izlaidi pašu gala izlietošanai.
Iekšzemes kopprodukts no izlietojuma puses	Iekšzemes kopproduktu no izlietojuma puses veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi galapatēriņam, kā arī kopējā kapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.
Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses	Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses apkopo informāciju par ekonomiskās darbības primārajiem ienākumiem (darbinieku atalgojums + bruto ienesa/jauktais ienākums + ražošanas un importa nodokļi – subsīdijas).
Nacionālais kopienākums	Nacionālais kopienākums ir rezidentu institucionālo vienību saņemamais kopējais primārais ienākums. Nacionālais kopienākums ir vienāds ar IKP un primārā ienākuma darījumu ar ārpasauli saldo.
	Metodoloģija			Uz lapas sākumu
Datu avots	Informācija ir iegūta no sekojošiem datu avotiem: - uzņēmumu, iestāžu pārskati; - darbaspēka apsekojuma dati; - valsts budžeta, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati; - mājsaimniecības budžeta apsekojuma dati.
Datu apraksts	Iekšzemes kopprodukta svarīgākās sastāvdaļas ir preču un pakalpojumu izlaide t.i. produkcijas vērtība, starppatēriņš – ražošanas materiālās izmaksas un pievienotā vērtība, kas sastāda apmēram 45% no izlaides. IKP ienākumu aspekts sastāv no darbinieku atalgojuma, ražošanas un importa nodokļiem, subsīdijām, kā arī ienākumiem, kas sākotnēji palikuši uzņēmēju rīcībā (peļņa, jauktais kopienākums). Iekšzemes kopprodukts no izlietojuma aspekta parāda informāciju par preču un pakalpojumu izlietojumu galapatēriņam, tas ir, tādu izlietojumu, kas nesaistās ar ražošanas izdevumiem. Galapatēriņu veido iedzīvotāju patēriņa izdevumi un valsts pārvaldes institūciju kārtējie izdevumi. Iekšzemes kopprodukta izlietojumā uztver arī uzņēmumu uzkrājumus nākošajiem periodiem (bruto kapitāla veidošana), kā arī preču un pakalpojumu eksporta un importa starpību.
Aprēķina metodes	Datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu un izlietojumu aprēķina faktiskajās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmās cenās, kur par aprēķinu bāzi tiek lietots iepriekšējais kalendārais gads, un aprēķiniem izmantota “gada vidējā metode”, tas ir, tekošo ceturksni rēķina iepriekšējā gada vidējās cenās. Rādītāju absolūtās vērtības salīdzināmās cenās tiek publicētas 2000.gada vidējās cenās, bet dinamika – ķēdes indeksu veidā. Ceturkšņu griezumā tiek publicēti sezonāli un pēc darbadienu skaita izlīdzināti IKP indeksi. Lietotājiem jāievēro, ka, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķinātas arī iepriekšējās laikrindas. Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās. Gadu griezumā ir pieejami dati par pievienoto vērtību faktiskajās cenās NACE 2.red. divzīmju līmenī. Iekšzemes kopproduktu no ražošanas puses veido kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta, atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides vērtības starppatēriņu. Starppatēriņu veido ražošanā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība. Produktu nodokļi, ko pieskaita kopējai pievienotajai vērtībai, ir nodokļi, ko maksā produkcijas realizācijas brīdī – pievienotās vērtības (apgrozījuma), muitas un akcīzes nodoklis. Tabulās, kas saistītas ar iekšzemes kopproduktu no izlietojuma puses, parādītie galapatēriņa izdevumi ir uztverti pēc izmaksu principa, t.i., pārvaldes izdevumos ir iekļauti visi no budžeta finansētie izdevumi, ieskaitot arī tos, kas nodrošina iedzīvotājiem sniegtos individuālos bezmaksas pakalpojumus (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības). Personiskajā galapatēriņā, savukārt, ieskaita tikai tos patēriņa priekšmetus vai pakalpojumus, ko iedzīvotāji apmaksājuši no saviem līdzekļiem vai arī saražojuši paši. Iekšzemes kopproduktu no ienākumu puses veido darbinieku atalgojums, ražošanas nodokļi un ienākumi, kas sākotnēji paliek ražotāja rīcībā – darbības koprezultāts un jauktais kopienākums. Uzņēmējdarbības darbības koprezultāta pamatelements ir peļņa. Mājsaimniecības jauktais kopienākums ietver ne tikai uzņēmuma īpašnieka kā uzņēmēja peļņu, bet arī nosacītu atlīdzību par īpašnieka un viņa ģimenes locekļu darbu, kas nav nošķirama no peļņas. Nacionālo kopienākumu iegūst, ja iekšzemes kopproduktam pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ieņēmumus un atlīdzību nodarbinātajiem, bet atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ieņēmumus un atlīdzību nodarbinātajiem.
Klasifikators	- Eiropas Savienības Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija; - Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija NACE 2. red.; - Individuālā patēriņa veidu klasifikācija (COICOP); - Valdības funkciju klasifikācija (COFOG); - Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK). www.csb.gov.lv > Respondentiem > Klasifikācijas
Datu precizēšana	Publicētie dati tiek precizēti pēc ikgadējās Nacionālo kontu sistēmas sabalansēšanas.
	Periodiskums un datu publicēšanas kalendārs		Uz lapas sākumu
Gada dati	Gada dati tiek publicēti reizē ar ceturtā ceturkšņa datiem.
Ceturkšņa dati	Ceturkšņa dati par iekšzemes kopproduktu no ražošanas, izlietojuma un ienākumu pusēm tiek publicēti 70. dienā pēc perioda beigām.
Mēneša dati	Nav.
	Datu publicēšana		Uz lapas sākumu
Internetā	Datubāzē	Galvenie rādītāji
	Ö		Gada dati
	Ö	Ö	Ceturkšņa dati
Preses izlaidumi	40. dienā pēc pārskata perioda (ceturkšņa) beigām tiek publicēts iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums. 70. dienā pēc pārskata perioda (ceturkšņa) beigām tiek publicēts preses izlaidums par IKP izmaiņu tempu un vērtību. Preses izlaidumu plāns. Preses izlaidumu arhīvs.
Publikācijas	Reizi ceturksnī tiek izdots biļetens latviešu un angļu valodā “Latvijas makroekonomiskie rādītāji” (90 lpp). Reizi gadā tiek izdots biļetens latviešu un angļu valodā “Latvijas nacionālie konti” (66 lpp). Publikācijas varat iegādāties Informācijas centrā vai abonēt un saņemt pa pastu un/vai e-pastu, reģistrējoties CSP mājas lapā. Lai apskatītu pilnu CSP sagatavoto statistisko izdevumu katalogu un cenas, kā arī iegādātos publikācijas, sk. sadaļu Publikāciju abonēšana. Bezmaksas informatīvos apskatus varat lejupielādēt šeit.
	Speciāli sagatavoti informācijas pieprasījumi		Uz lapas sākumu
	Ja Jūs nevarat atrast nepieciešamo informāciju Internetā un publicētos materiālos vai nepieciešama izziņa, pēc Jūsu pasūtījuma CSP, izmantojot savā rīcībā esošās datu bāzes, sagatavos Jums nepieciešamo informāciju. Vairāk informācijas kā pareizi noformēt speciāli sagatavotas informācijas pieprasījumu. Pakalpojumu cenrādis.
	Kontaktpersona metodoloģijas jautājumos		Uz lapas sākumu
Iekšzemes kopprodukts	Elita Kalniņa, Ceturkšņa nacionālo kontu daļas vadītāja, tel. 67366961, elita.kalnina@csb.gov.lv Inese Medne, Gada nacionālo kontu daļas vadītājas vietniece, tel. 67366799, inese.medne@csb.gov.lv
	Saites par šo tēmu		Uz lapas sākumu
Eurostat	Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat) savā mājas lapā publicē informāciju par iekšzemes kopproduktu ES-27 un katru valsti atsevišķi (gada un ceturkšņa statistika). To var atrast sadaļā Statistics/ Economy and finance/ National accounts (including GDP). Šajā sadaļā publicēts arī metodoloģijas apraksts. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/
Starptautiskais valūtas fonds	Starptautiskais valūtas fonds (SVF) savā mājas lapā publicē metodoloģijas aprakstu par nacionālo kontu angļu valodā t.s. SDDS formātā: http://dsbb.imf.org/