Informācija pēdējo reizi atjaunota:

15.08.2012.

Metodoloģija

 
Metodoloģija
Uz lapas sākumu

1995 – 2001

Pirmo reizi Darbaspēka apsekojums (DA) tika uzsākts 1995. gada novembrī [1]. Pēc tam DA tika organizēts divas reizes gadā – maijā un novembrī.

DA izlases veids – mājokļu izlase. No katra izlasē iekļautā mājokļa atbildētības gadījumā DA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata periodā bija 15 un vairāk gadus veci.

Izlase tika veidota kā rotējošā paneļa izlase, kurā izlases vienības (mājokļi) DA piedalījās vairākas reizes (trīs reizes pēc kārtas). Pēc trešās reizes attiecīgais mājoklis tika aizstāts ar citu mājokli – tādā veidā nodrošinot mājokļu rotāciju panelī.

DA mērķa populācija tika sadalīta divās apakškopās – pilsētu un lauku teritoriju mājokļi. Katrā no šīm apakškopām tika lietots atšķirīgs izlases vienību rāmis un izlases dizains.

2002 – 2006

2000. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas DA metodoloģijas izstrādes [2]. Galvenie mērķi jaunajai DA metodoloģijai bija:

  1. iegūt ceturkšņu novērtējumus;
  2. organizēt DA kā nepārtrauktu apsekojumu;
  3. ieviest efektīvus dispersijas novērtētājus.

Pamatojoties uz informāciju par 2000. gada tautas skaitīšanas iecirkņiem, tika izstrādāts jauns izlases dizains, kā rezultātā tika izveidots visu Latvijas privāto mājsaimniecību aptverošu teritoriju saraksts. Šīs teritorijas turpmāk tika izmantotas kā primārās izlases vienības. Teritorijas tika stratificētas četrās stratās – Rīga, republikas pilsētas, pārējās pilsētas un lauku teritorijas.

DA tika izmantota divpakāpju izlase. Pirmajā pakāpē kā primārās izlases vienības tika atlasītas teritorijas. Teritoriju izlase tika veikta ar stratificētu sistemātisko π ps izlasi [4]. Otrās pakāpes izlases vienības bija mājokļi. Mājokļu izlase katrā atlasītajā teritorijā tika veidota kā vienkāršā gadījuma izlase.

No katra izlasē iekļautā mājokļa atbildētības gadījumā DA piedalījās viena mājsaimniecība un attiecīgās mājsaimniecības locekļi, kuri apsekojuma pārskata nedēļas svētdienā bija 15 līdz 74 gadus veci.

Galvenais iemesls divpakāpju izlases izmantošanai bija apsekojuma izmaksu samazināšana. Dizaina efekts, kas palielinājās, lietojot divpakāpju izlasi, tika minimizēts ar lielu primāro izlases vienību skaitu izlasē.

DA tika organizēts kā rotējošā paneļa apsekojums. Mājsaimniecību rotācijas shēma bija līdzīga, kā pirms 2002. gada. Mājokļi izlasē piedalās trīs reizes ar 26 nedēļu intervālu.

DA gada izlases apjoms bija 10  296 mājokļi.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [4]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājokļiem.

Tika lietota pēcstratifikācijas metode, izmantojot palīginformāciju, lai iegūtu galīgos svarus.

Ceturkšņa novērtējumiem pēcstratifikācija tika pielietota vienu reizi. Kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc stratas, vecuma grupām un dzimuma.

Gada novērtējumiem pēcstratifikācija tika pielietota trīs soļos:

  1. Pirmajā solī palīginformācija bija statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc stratas, vecuma grupām un dzimuma;
  2. Otrajā solī palīginformācija bija statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc rajoniem;
  3. Trešajā solī tika lietota tā pati palīginformācija, kas pirmajā solī.

Dispersijas novērtēšana

Dispersijas novērtēšanai tika izmantota Jackknife [4] tuvinātā dispersijas novērtēšanas metode. Metode tika realizēta, izmantojot datorprogrammu SUDAAN.

2007 – 2009

Lai iegūtu precīzākus novērtējumus par nodarbinātajām personām un darba meklētājiem sadalījumā pēc reģiona, dzimuma un vecuma grupām, no 2007.gada tika palielināts DA izlases apjoms 2,4 reizes. Lai nodrošinātu izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem – tika nomainīta mājokļu rotācijas shēma.

Sākot ar 2007. gadu mājokļi DA piedalās četras reizes ar 13 nedēļu pārtraukumu, 39 nedēļu pārtraukumu un 13 nedēļu pārtraukumu. Šāda rotācijas shēma nodrošināja izlašu pārklāšanos starp ceturkšņiem.

DA gada izlases apjoms bija 24  128 mājokļi.

Svari

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [4]. Katra primārā izlases vienība tika izmantota kā atbildētības homogenitātes grupa mājokļiem.

Svaru kalibrācijas metode tika lietota, izmantojot palīginformāciju, lai iegūtu galīgos svarus. Kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc stratas, vecuma grupām un dzimuma, statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc reģiona un statistika par reģistrēto bezdarbnieku skaitu sadalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Svaru kalibrācijas metode tika realizēta, izmantojot statistisko aprēķinu vidi R un procedūru kopumu "sampling".

2010 – 2011

Laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam teritoriju saraksts, no kura tika atlasītas teritorijas DA izlasei netika atjaunots. 2009. gada nogalē tika veikts pētījums, kurā tika secināts, ka esošais teritoriju saraksts bija novecojis. Populācijas migrācijas dēļ, tas nepietiekami labi raksturoja DA pētāmo populāciju, līdz ar to 2009. gada nogalē tika izveidots jauns teritoriju saraksts izlašu veidošanai. Saraksts tika veidots, par pamatu izmantojot iepriekšējo teritoriju sarakstu, un tika pieņemts lēmums veikt pakāpenisku teritoriju atjaunošanu DA izlasē.

Laika posmam no 2010. līdz 2014. gadam tika izveidota jauna teritoriju izlase [3]. Mājokļi, kuri 2010. gadā DA piedalās pirmo reizi, tika atlasīti izmantojot jauno teritoriju izlasi. Mājokļi, kuri 2010. gadā piedalās apsekojumā, bet pirmo reizi tajā piedalījās pirms 2010. gada, tika saglabāti DA apsekojumā. Rezultātā 2010. gadā apsekojumā tika izmantotas divas teritoriju izlases.

Svari

Sākot ar 2010. gadu DA svari tika rēķināti mājokļu līmenī (iepriekš personu līmenī). Tas nozīmē to, ka visām personām vecumā 15-74 gadi viena mājokļa ietvaros bija vienādi svari, kas nodrošina saskaņotību starp DA personu un mājsaimniecību novērtējumiem.

Tā kā mājokļi bija atlasīti, izmantojot divas izlases, mājokļu dizaina svari tika rēķināti katrai apsekojuma reizei jeb vilnim atsevišķi.

Dizaina svari tika koriģēti, izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi [4]. Kā atbildētības homogenitātes grupas tika definēti stratu un reižu šķēlumi.

Kā svaru kalibrācijas metode tika izmantota raking-ratio (iepriekš bounded regression). Kā palīginformācija tika izmantota statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc stratas, vecuma grupām un dzimuma, statistika par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārskata gada sākumā sadalījumā pēc reģiona un statistika par reģistrēto bezdarbnieku skaitu sadalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām.

Piezīmes

Dažās nozarēs kopīgais darba ņēmēju skaits tika novērtēts, izmantojot citu metodoloģiju un citus datu avotus. Nozares, kurās darba ņēmēju skaits netiek novērtēts no DA (klasifikācija pēc NACE Rev.2):

  1. Apstrādes rūpniecība (C);
  2. Tirdzniecība (G);
  3. Operācijas ar nekustamo īpašumu (L);
  4. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N);
  5. Valsts pārvalde (O);
  6. Veselība un sociālā aprūpe (Q).

2012

Līdz 2010.gadam DA izlase bija reprezentatīva pret Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju vecuma grupā 15-74. Sākot ar 2010.gada 4.ceturksni tika veiktas izmaiņas izlases rāmī tā, lai DA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Sakarā ar to, ka DA ir rotējošā paneļa izlase bija nepieciešams piecu ceturkšņu periods (2010.gada 4.ceturksnis – 2011.gada 4.ceturksnis), lai visa DA izlase būtu reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju. Sākot ar 2012.gada 1.ceturksni, DA izlase ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju.

Svari

Tā kā sākot ar 2012.gada 1.ceturksni, DA izlase ir reprezentatīva pret visu Latvijas privāto mājsaimniecību pastāvīgo iedzīvotāju populāciju, ir iespējams panākt pilnīgi saskaņotību starp personu un mājsaimniecību novērtējumiem. Tas nozīmē, ka visām personām vienas mājsaimniecības ietvaros ir vienādi svari un personu svari ir vienādi ar attiecīgās mājsaimniecības svaru.

Piezīmes

2012.gada 1.ceturksnī valsts pārvaldes nozarē kopīgais darba ņēmēju skaits tiek novērtēts, izmantojot citu metodoloģiju un citus datu avotus.

Datu precizitāte

Standartkļūda - tā kā Darbaspēka apsekojums ir izlases veida apsekojums, tā novērtējumi, kas vispārināti pret visu populāciju, var atšķirties no rezultātiem, ja tiktu veikta pilnā aptauja. Standartkļūda (standard error) ir izlases kļūdu raksturojošs rādītājs,  kas ir arī kā izejas vērtība citu kvalitātes rādītāju aprēķiniem, piemēram, relatīvai standartkļūdai jeb variācijas koeficientam un ticamības intervālam. Aprēķinot variācijas koeficientu,  var noteikt, vai iegūtais novērtējums ir pietiekami ticams.

Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un standartkļūda 6,14,  relatīvo standartkļūdu jeb variācijas koeficientu (CV) var iegūt šādi CV=6,14/90*100=6,82, bet, lai aprēķinātu ticamības intervālu - standartkļūdu pareizina ar 1,961

Tic. Intervāls (+/-)=6,14*1,961=12,03

1 Koeficients, ko lieto pie 95% ticamības.

Ticamības intervāls - salīdzinot novērtējumus, ir svarīgi izmantot ticamības intervālu, lai redzētu statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažādām vērtībām.

Ticamības intervāls nosaka izlases mainīgumu un parāda ar kādu precizitāti ir uzrādīts novērtējums. Ticamības intervāli tiek rēķināti pie 95% ticamības, pieņemot, ka īstā vērtība atrodas uzdotajās robežās.

Piemērs: Ja novērtējums ir 90,0 un ticamības intervāls ir (+/-) 12,03, tad ticamības robežas ir (77,97;102,03), kurās ar 95% ticamību atrodas īstā vērtība.

Šobrīd datu precizitātes rādītāji - ticamības intervāls un standartkļūda pieejami tabulai NB061. Nodarbinātie pēc saimnieciskā darbības veida pa ceturkšņiem (NACE 2.red.).

Datu publicēšanas nosacījumi

Ceturkšņu dati (tūkstošos)

 

2002-2006

2007

2008-2009

2010

2011-2012

A

4,6-7,5

2,3-3,6

4,4-7,2

4,1-6,7

4,5-7,2

B

0,0-4,5

0,0-2,2

0,0-4,3

0,0-4,0

0,0-4,4

Gada dati (tūkstošos)

 

1998-2001

2002-2007

2008-2009

2010

2011

A

2,6-4,5

1,3-2,0

1,8-2,8

2,0-3,1

1,9-3,0

B

0,0-2,5

0,0-1,2

0,0-1,7

0,0-1,9

0,0-1,8

Piezīmes:

A – Novērtējumi tiek publicēti ar brīdinājumu, ja to variācijas koeficients ir robežās no 25% līdz 32% ceturkšņa novērtējumiem, bet gada novērtējumiem 21% – 27%.

B – Novērtējumi netiek publicēti, ja to variācijas koeficients ir lielāks par 32% ceturkšņa novērtējumiem, bet gada – lielāks par 27%.

 

 

 

[1] Lapins, J. (1997). Sampling Surveys in Latvia: Current Situation, Problems and Future Development. Statistics in Transition, Vol. 3, No. 2, 281-292

[2] Lapins, J., Vaskis, E., Priede, Z. and Balina, S. (2002). Household Surveys in Latvia. Statistics in Transition, Vol. 5, No. 4, 617-641

[3] Liberts, M. (2010). The Redesign of Latvian Labour Force Survey, grāmatā Carlson, Nyquist un Villani (redaktori), Official Statistics – Methodology and Applications in Honour of Daniel Thorburn, pp. 193-203, officialstatistics.wordpress.com

[4] Särndal, C.-E., Swensson, B. and Wretman, J. (1992). Model Assisted Survey Sampling. New-York: Springer-Verlag